Par pēdējā laika lielajiem notikumiem:

1. Visilgāk gaidītie ciemiņi sagaidīti un pavadīti. Marta un Anete iegādājās biļetes dienā pirms manas aizbraukšanas uz Tallinu. Un prātīgi darīja, jo viņu brauciens uz Tallinu maksāja Ls 2,10 vienā virzienā (skaudības un brīnuma pilni skatieni jauno dāmu virzienā šo kādam paziņojot). Gandrīz nokavēju viņu ierašanos, jo modinātāju veiksmīgi nospiedu un pamodos 20 minūtes pirms autobusa pienākšanas autoostā. 6 no rīta, lietus un traks skrējiens pretī drusku samiegojušām draudzenēm. Tikšanās prieks un, jā… Laiks rādija savu labāko dienas vidū – tik skaisti saulains un silts. Mmm.. Muzeju programma izpalika, jo kāpēc gan lai ietu telpās tik labā laikā. Vakaru noslēdzām pie Madaras un Annikas ar idejiski tik sen plānotajām kartupeļu pankūku vakariņām. Lielā staigāšana pa lauku nozīmēja arī riktīgi saldu miegu. Šķiet, ka tas, vismaz man, bija saldākais miegs visā Tallinas dzīvošanas vēsturē.
2. Marta un Anete paspēja būt īstajā laikā, jo man bija arī pirmais deju pulciņa koncerts. Patiesībā tā bija jaunrades deju skate. Visa gatavošanās ar tādu nelielu satraukumu. Tērps kā parasti par lielu un kā parasti, kaut kas ne man pa prātam. Nu, interesanti tas viss. Visvairāk laika, lai sagatavotos koncertam man aizņēma matu skrullēšana uz pirksta, jo mati netiek pīti bizē. Eh, stāstu par igauņu deju kultūru varētu izvērst pāris vīna pudeļu garumā… INTERESANTI. Manu vienu deju ilgstošo priekšnesumu ieradās skatīties ievērojams skaits atbalstītāju, kas bija dikti jauki. Un šo notikumu īsteni svētdienīgi devāmies atzīmēt uz F-hoone.
3. Pa vidu lielajai čupai lasāmdarbu bijuši vēl visādi sīkumi, piemēram, Tallinas Universitātes nakts un tā, bet iespaidīgākais – ekskursija uz Linnahalli. Iepriekš biju tikai no ārpuses to redzējusi, bet nu varēja iet arī iekšā. Tā ir milzu ēka pašā jūras krastā, kas celta 80.gados Maskavas Olimpisko spēļu vajadzībām. Bez tam grandiozā māja bijusi arī PSRS robežas sargs no iespējamajiem somu iebrukumiem. Linnahallē ir bijusi koncertzāle vairāk kā 4000 skatītājiem un arī ledus arēna, kā arī vēl lērums šādam kompleksam piederošu lietu – restorāns, kafejnīcas, ģērbtuves, pirtis… Pēdējie lielie pasākumi bijuši Dimas Bilan koncerts un fotoizstāde, kopš 2009.gada ēka ir slēgta. Un nu tur krietni smird pēc pelējuma un ļoti daudz kas ir uz sagrūšanas robežas. Pagrabstāvā, kur smird visvairāk, vēl eksistē neliela deju zāle, bēdīga gan bez gala. Ko darīt ar to māju neviens īsti nezina, renovēt dārgi un nojaukt arī dārgi.
4. Svaigākais piedzīvojums ir Daces nejauši Facebook uzietā izstāde izvērtās par veselu piedzīvojumu. Jāatzīst gan, ka pats izstādes prieks bija īss – vien pāris puslīdz saistošu darbu un atklāšana ar lētu vīnu un draugiem, no kuriem neviens nebija mūsu draugs. Līdz izstādei braucām ar 2 transportiem. Ar otro braucām ilgi, tik ilgi, ka sākām domāt, ka būsim iekāpušas nepareizajā. Autobuss izrādījās pareizais, tikai izlaida mūs nekurienē – Tallinas rajona Mustamae, tumsā tur ļoti izskatās pēc nekurienes. Pieturā mūs sagaidīja ūsaini bērni (11-12 gadu veci ar uzzīmētām ūsām), kas spēlējās ar lukturi. Domājām, ka aizkavējies Helovīns, bet laikam jau Mārtiņdienas (igauņu Mardipäev) transformācija.
5. Šodien Dace Rīgā un mums ar Madaru frikadeļu zupa un sarunas par to, ka gardākās smalkmaizītes, kūkas un cepumi ir Latvijā.