(es nezinu kāpēc tik lieli burti)

Novembris iezīmēja jauna studiju perioda sākumu, ar jauniem superdaudz lasāmā kursiem un ciemiņu būšanu. Gandrīz katrā nedēļas nogalē kāds viesis no mājām. Pa vidu tam vēl dzimšanas dienas svinēšana, Valsts svētki, filmu festivāls, ziemas atnākšana un vārda diena…

Dzimšanas dienu tā godam – pa diviem lāgiem – atzīmējām. Ciemiņi, siera salāti, kūkas, vīns un dāvanas, tieši tā kā svētkos nākas. Otrās svinības ar lielākiem piedzīvojumiem, jo kaut kā tā balle nevarēja beigties un tam bija tikai divi iemesli – divi igauņu puikas, mani ciemiņi, kas kaut kā līdz pat 4 rītā nespēja beigt ciemoties. Tā kā viņi bija dejotāji, tad līdz tiem 4 to ballīti kaut kā vilkām, skatoties deju video youtube.

Tai pat nedēļas nogalē ciemojās Līna un Made. Darba nedēļa un ilgā balle 5.dienas vakarā dāmas bija diezgan nogurdinājusi, tāpēc tāda diezgan miegaina mums tā ekskursijas diena. Tas gan nemaina to, ka daudz redzējām un daudz darījām, arī lēcām no Vecpilsētas mūra, jo vairs nevarēja atrast, kur tas beigsies.

18.novembrī nomainījās ciemiņi – Līna un Made brauca mājās un Daces mamma atbrauca paciemoties. Vakarā saposāmies (kā nu kura mācēdama) un devāmies uz Kompott, lai ar vafeļu cepšanu un tējas dzeršanu atzīmētu Valsts svētkus. Te esot, tās svētku noskaņas un arī pašas svētku būšanas tā dikti pietrūka. Interesanti, ka viena no vietām kur aizejot var redzēt Latvijas karogu mastā, ir Igaunijas Nacionālā bibliotēka, jo tai iepretim ir skaista ķieģeļu ēka.. varbūt Latvijas vēstniecība.

Pa vidu visam šim notika arī lielais filmu festivāls PÖFF (Tallinas melno nakšu filmu festivāls), iekš kura bija vēl daudz visādu mazāku festivālu. Tas viņiem tā feini – tumšākajā laikā rīkot 3 nedēļu garu filmu maratonu. Katru dienu, sākot no kādiem 14iem līdz pat 23iem, vismaz viena filma stundā. Un festivāls notiek visos pilsētas kinoteātros. Es ar’ gāju uz filmām, ne daudz, bet tomēr un bija forši.

Ciemiņu cēlienu turpināja Ingmārs, kurš nu jau vairāk kā uz tālām mājām nekā ciemos… Jo pilsēta zināma un tā… Un tad gaidīju ciemos Kristapu un Daci. Viņu atbraukšanai par godu atnāca ziema, tāda riktīga (ne tā kā oktobra joku ziema). Un sniga, sniga, sniga. Bet viņi, cilvēki no dienvidiem, godam tika galā. Tallinas ielas gan nav ne uz pusi tik cītīgi tīrītas kā kādā no Latvijas pilsētām, tieši tāpēc iešana ir pārbaudījums. Jau laicīgi sākām svinēt Daces dzimšanas dienu un manu vārda dienu – gājām uz tik izslavēto Boheem. Un izslavēta ne jau velti. Nu, forši tur bija. Vadījām svētdienas vakaru kā karaļi.

Vēl par ziemu.. Šodien beidzot gāju pastaigā pa Kardiorg. Arī ziemā tur ir brīnišķīgi, tāpat kā ierasti diezgan daudz cilvēku – skrējēji, slēpotāji, nūjotāji… Un pa ceļam uz parku smukās koka mājiņas… Pasaku grāmatu cienīgi.

Vēl tikai drusku vairāk kā nedēļa un sāksies manas Ziemassvētku brīvdienas… Mmm.