Šodien beidzot biju Igaunijas nacionālajā bibliotēkā un tā līdz galam apjautu, cik ļoti mums arī tādu vajag. Milzīga ēka un tāda zināšanu aura… ūuu… forši. Un datubāzes un skaists skats pa lasītavas logu. Vienīgais, kas vienmēr ir mani mazliet biedējis ir tas bibliotēku stīvums – klusums, pareiza sēdēšana, neēšana un nedzeršana. Bet laikam jau labi, ka tā.

Un tagad par sadzīvisko: vācu dzīvesbiedrs izmazgājis veļu, lēnām to ņem ārā no veļasmašīnas.. lēnām, jo viņš vienlaikus līdzās noliktajā datorā skatās Simpsonus. Veļas žaušana esot garaicīga. Tā, lūk.

bilde neilustrē stāstu, bet rāda kā mums te…