Kādu laiku atpakaļ mūsmājas dzīvojamā istaba uz pāris stundām gandrīz nakts vidū (jo tikai tad radās tā īstā iedvesma) pārvērtās par fotostudiju. Dace vienu mazu daļu kredītpunktu aizpilda ar foto kursu, kas nozīmē – mājasdarbi. Šķiet, ka šie ir jaukākie no visiem. Arī man, jo šoreiz piedalījos visā procesā – Dace fotografēja manas kājas un pa vidam arī galvu… un tā. Kopumā Daces fotopatikšana man arī nes lielu labumu, tagad man ir vairākas dikti jaukas bildes.
Mums mājās ir 3 katli, 2 mazi un viens liels (lai neteiktu milzīgs). Ne reizi netikām to izmantojušas, bet pagājušajā nedēļā mums bija veselas divas lielā katla izmantošanas reizes. Tas, manuprāt, bija atzīmēšanas vērts notikums.
Pēdējā nedēļā arī sanākuši diezgan lieli antroprieki, tos gan nesanāca smelt pilniemkausiem, bet tomēr… Seminārs „Spaces and Non-Spaces: Thinking Anthropologically with Marc Augé” ar paša Marc Augé lekciju un pilnu, pilnu auditoriju. 1935.gadā dzimušais vīruks gan neizcēlās ar runas skaidrumu, tomēr labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt. Bez tam notika arī Himalaju kultūras dienu pasākumi. No tiem noslēdzošais: antropologa Ben Campbell filmas skatīšanās ar pašu autoru un antropoloģiska viegluma sarunām pēc tam.
Antropoloģiskais vieglums turpinājās antroballītē, kas notika tai pašā ballīšvietā, vecpilsētā, Vēstures institūta pagrabā. Un ballīte nevāja. Ar vīnu, uzkodām un visu līmeņu antrocilvēkiem – studentiem, pasniedzējiem, darboņiem, filmu autoriem utt. Bija gan
mazliet jocīga izjūta runājoties, jo.. Erasmus tomēr ir kā zīmogs vētrainai studenta dzīvei un bakalaura pēdējais gads neizklausās tāpat kā profesors. Vienā brīdi sāka kaukt signalizācija.. Kamēr meitenes (nezinu gan kāpēc tieši viņas ķērās tam klāt) mēģināja izjaukt kaucošo aparātu, abi galvenie antro vīri Tallinas Universitātē parūpējās par to, lai ballītes gars netiktu traucēts. Mūziku skaļāk un dejas straujāk…
Pa vidu visam šim ieradās pārsteigumciemiņš ar tulpēm un sveicieniem no mammas dzimšanas dienas svinību galda. Mmmm…
Vakar vakaru aizvadījām Music quiz zīmē pie Madaras un Annikas. No 3 nacionalitātēm (vācieši, somi un latvieši) mēs ar Madaru palikām 2. vietā. Tādiem mūzikas fanātiem kā Līnai mēs noteikti būtu likušas sarkt un bālēt par to kā spriedām par atskaņotajiem gabaliem, bet mūsu nezināšanu izvilka radošais uzdevums: dziesma par Tallinu. Balvā dabūjām čili piparus. Kā Annikai pēdējā laikā patīk teikt: feini!
Esot Igaunijā pienākas klausīties kaut ko igaunisku, tad nu uz šajā dziesmā šobrīd esmu iestrēgusi: http://www.youtube.com/watch?v=ddCsOTWz7gI






