Pēdējā laika lielais notikums ir mana igauņu deju pulciņa sezonas atklāšanas pasākums, kas ieturēts Bonnie and Clyde stilā, respektīvi, 30.gadu Amerikas modes tendencēs. Jau laikus mamma atsūtīja bereti un svārkus, ilgi meklēju labākās zeķbikses un tās izrādījās parastās melnās. Gatavošanās bija tik grandioza, ka Dace negāja laukā no mājas, kamēr nebiju sapucējusies, bet Madaras un Annikas vērtējumu uzklausīju iekš skype video zvana. Arī vācu dzīvesbiedrs piezīmēja, ka izskatos fancy (kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē visādas manu labo izskatīšanos apliecinošas lietas).

Ballīte bija vecpilsētā, vēstures institūta pagrabstāvā, kur izskatās pavisam neslikti un ir pirts un baseins. Sākums tāpat kā Kalvē vai droši vien jebkurā citā pulciņā: celies kājās, saki kā sauc, ko dari, kāpēc dejo, cik ilgi un kā patīk. Ja mēģinām skatīties prototipos, tad arī šai pulciņā ir viens, kurš vienmēr uzdod papildjautājumus un meitenēm prasa, kurš

vislabāk patīk, uz ko atbildei jābūt, ka viņš patīk vislabāk. (te es cenšos runāt par Kukiņu)

Stereotips par igauņu dejotāju ballītēm man jau bija: kamēr igauņi spēlē savas spēles, tikmēr latvieši piedzeras. Biju vienīgā latviete un nespēju necik daudz iedzert, tāpēc apgalvojums pierādījās daļēji. Igauņi tiešām bija sataisījuši intensīvu spēļu programmu, kas pārsvarā bija tādas klases vakara cienīgas.

Noturot savu latviešu un dzeršanas līniju: mums parasti visi dzērieni stāv uz galda, bet igauņi savā tik slavētajā deju pulciņā, kas viņiem esot tikpat kā ģimene, savus dzērienus tukšoja, slēpjot tos somās. Uz galda stāvēja tik dažas pudeles, viena no tām mana, kuru uz balles beigām kāds bija jau pamanījies nospert. Nu, var arī tā.

Kopumā balle jauka. Patiesībā biju paspējusi pēc kaut kā tāda tā kā drusku sailgoties.

Svētdienas pēcpusdienā par spīti periodiskajam lietum ar Madaru gājām

Kadriorg klejojumos, priecājāmies par rudeni un satikām vāveres. Un lai būtu tā līdz galam svētdienīgi – mūsmājās cepām pankūkas.