Tallinas laiks ir dinamisks.
Laikemtīgā māksla Culture Factory Polymer Festival 2012 (ar īpašu sveicienu Annai H.) Trakas istādes un lieliska jumta terase ar dārzu.

Igauņiem lielākoties nav ikdienas small talks, bet Erasmus studentiem gan. Standartjautājumi, standartatbildes un plats smaids satiekot kaut kur: Uni vai uz ielas.

Mazās kompānijas sastāvu papildinājusi Madara. (urrā!) Pāris dienas padzīvojām blakus istabā. Kāpēc tikai pāris? Jo nedēļas laikā jau 2.reizi pārvācos (tā ir arī 2.reize manā mūžā). G4S apsargu romantika vairs nav aktuāla, tagad mums ar Daci ir istaba dzīvoklī, pilsētas centrā. Dzīvokļa biedri ir divi puikas – lietvietis Paulius un vācu puika Mario. Mums ir atsevišķa viesistaba, kas nozīmē – jūs varat sākt plānot savus braucienus ciemos. Dzīvojamamajā istabā ir vanna, kurā var gulēt (šī ir pieviliāšanas frāze).
Arī apkārtne ir pavisam jauka, mazliet līdzinās Mežaparka vai Jūrmalas senajai koka apbūvei un ir kādu 5 minūšu attālumā no Uni.

Godam – ar gladiolu un vakariņām nosvinējām 1.septembri un tad arī ar to pašu gladiolu, bet mazliet šaurākā kompānijā arī skolas sākumu. Pat, ja liekas, ka nav nekā ar ko attaisīt vīnu, kuram plastmasa korķis, vienmēr kaut kas atrodas. Šoreiz lietussargs.

Pats galvenais – studijas, šobrīd pat ir drusku perifērijā. Pirmajā studiju periodā (līdz oktobrim) nepiedāvā man derīgus antro kursus, tāpēc jāmeklē kas cits. Šobrīd tā ir igauņu valoda. Nav tik viegli… Pasniedzējas zelta frāze 1.lekcijā: “Estonian is quite small language, only about 1 million speakers, if you want to communicate with them, then – stay.”

Esmu tikusi arī pie dejām. Domāju, ka nedejošu, bet… Kaut kā viss sanācis, ka tomēr dejošu. Šovakara mēģinājums bija jauks, tvēru kustību, jo no runātā sapratu kādu vienu tūkstošdaļu. Treniņstunda ir citāda nekā ierasts, vismaz šī bija. Polkas un palēcieni piezemētāki un “igauniskāki”, puišu kā parasti par maz, un kā jau studentu pulciņš, viņi katru mēģinājumu atzīmē ar kausu alus pēc tā. Deju partneri nemainās, man arī tika viens, jo viņa dāma dodas uz Vāciju.

Un vēl.

Tallinā ir mazāk puķu, bet, iespējams, vairāk kinoteātru kā visā Latvijā kopā.

Un es apņemos rakstīt biežāk.