Šīs brīvdienas izteikti rimtas. Vakardien klaiņoju pa Tallinu un likās, ka līdz galam iemīlos pilsētā. Jo tik, tik… forši. Te ir tik daudz kastaņkoku, bet dīvainā kārtā tik maz kastaņu zem tiem. Līdz šim to norakstīju uz novēlotu rudeni, bet šodien atklāju, ka tie tiek cītīgi nolasīti, jo beidzot Kadriorg parkā uzdūros vēl nenolasītam kastaņkokam. Tagad man ir vairākas saujas lielu un mazu kastaņu.

Mērīju laiku, cik vajadzīgs, lai no mājas aizietu līdz jūrai… 15 minūtes! I D E Ā L I! Jūra šodien sagaidīja ar baltām jahtām un lielā prāmja pienākšanu.

Pēdējā laikā sanāk diezgan lielas gastronomiskās izvirtības. Tik ļoti, ka jautāju Dacei: „Kad mēs beigsim ēst tik garšīgi?” Nu, piemēram, šodien: saldās maizītes ar olu brokastīs un kartupeļu biezputra ar zaļajiem salātiem (kuriem klāt sataupītie, mammas sūtītie zaļumi), biezpiens un siļķe pusdienās. Madara saka, ka mūsu Erasmus kompānija atšķiras ar lielo ēšanu, jo ik pa laikam mums ir kopīgas vakariņas. Varbūt tas uz ziemu… Par ēšanu runājot, jāizstāsta, ka esam atklājušas tirgu. Tas ir kādu 10 minūšu gājienā un tur ir tik ļoti gardi tomāti. Gaļas ēšanas jautājumus risinu ar Madaru, jo pārējie ir gaļas neēdāji.

Un stāsts antrobiedriem: gājēju celiņi te izteikti iezīmē dzimti un tās lomu/lomas (skat. attēlu), bet parkā ir tik daudz vīriešu ar bērnu ratiņiem. (izpētes vērts, varbūt) Mums ar Daci arī sanāk stereotipisko dzimtes lomu spēles. Šodien biju kā vīrietis, gāju laukā atpūsties un nesu mājās pārtiku un kļavu lapu ziedu vietā, kamēr Dace cītīgi tīrīja māju un gatavoja ēst.

Vakarā iesim “ielās”.

.

Skaistu nedēļu!