Pirmdienas vakaru aizvadījām Studentu dienas zīmē. Brīvības laukumā notika sadziedāšanās – uz skatuve grupa spēlē popolāras igauņu dziesmas un skatītāji dzied līdzi. Pasākums aizrāva tikai tos, kas prata dziesmas. Sāka līt un tad nolēmām, ka mūsu Studentu dienas jāatzīmē citur – atradām gana lielu vietu mūsu mazliet papildinātajai vācu-latviešu kompānijai, kompānijas papildinājums bija divi vācu puiši, kas ceļo no Vācijas uz ziemeļiem un tagad ir Tallinā. Puišiem līdzi bija ģitāras, kuras, ejot pa naksnīgajām un jau diezgan klusajām vecpilsētas ielām, viņi lika lietā, dziedot un spēlējot. Arī vācu dziesmas mēs ar Madaru nezinām, tāpēc papildinājām dziesmoto gājienu ar dejām. Pilnīga vasaras brīvlaika izjūta, jo nekur jau nav jāsteidzas, gaiss ir rudneīgi silts un dziesmas skaistas. Satikām igauņus, kas ļoti gribēja kopā nodziedāt “Knocking On Heaven’s Door” igauņu versijā, kas latviskojot ir: “Tuk, tuk, tuk pie zvejnieka durvīm.”

Vakaru noslēdzām pie diennakts pīrāgu kioska ar neveiksmīgu mēģinājumu dziedāt “Falling Slowly”. Nolēmām, ka iemācīsimies vārdus un nākamreiz, kad visi būsim Tallinā, tai pašā vietā dziedāsim.

Vēl vakardien saņēmu paciņu no mammas. Deju drēbītes un mājas gardumus. Zaļumus sašķiroju un daļu saliku saldētavā, lai ir ko pielikt zupiņai, jo mājās tie šķiet tik pašsaprotami, bet te tik ļoti pietrūkst…