Internacionālā vide maina to, kā domāju par lietām, tāpēc gribi vai nē, arī virsraksti radniecīgāki angļu valodai.

Vakardien bija Igaunijas Humanitāro zinātņu institūta rudens ballīte laikmetīgās/modernās mākslas muzejā. Jāatzīst, ka ekspozīcija (cik nu vispār tur tā ir, jo pārsvarā melnas sienas, lielie ekrāni un projektori) nebija apskatāma, taču tas nemaina muzeja faktu. Par mūziku gādāja studenti un pasniedzēji. Tā diezgan feini.

Rīts – lēns un laisks, ar kafiju, kas palikusi neizdzerta pirms ballītes. Ap pusdienlaiku devos laukā: “labo” veikalu tūrē ar Madaru. Vienā no tiem iegādāju krekliņu ar uzrakstu “Rise and shine”, citā atradu grāmatu ar nosaukumu “Rise and  shine”, nenopirku, bet uzskatu to par zīmi, ko vērts pieminēt. Veikaltūres guvums nav mērāms kvantitātē, bet atklājumos. Atradām MILZĪGU audumu un šūšanas piederumu veikalu, kā arī dažādu štruntu veikalu, kur iespaidīgākie bija ar mirdzumiem rotāti telefoni.

Un viss pārējais laiks… ar domu, ka vajadzētu lasīt skolas lietas.