tallinaslaiks

Tallinas laiks ir dinamisks.
Laikemtīgā māksla Culture Factory Polymer Festival 2012 (ar īpašu sveicienu Annai H.) Trakas istādes un lieliska jumta terase ar dārzu.

Igauņiem lielākoties nav ikdienas small talks, bet Erasmus studentiem gan. Standartjautājumi, standartatbildes un plats smaids satiekot kaut kur: Uni vai uz ielas.

Mazās kompānijas sastāvu papildinājusi Madara. (urrā!) Pāris dienas padzīvojām blakus istabā. Kāpēc tikai pāris? Jo nedēļas laikā jau 2.reizi pārvācos (tā ir arī 2.reize manā mūžā). G4S apsargu romantika vairs nav aktuāla, tagad mums ar Daci ir istaba dzīvoklī, pilsētas centrā. Dzīvokļa biedri ir divi puikas – lietvietis Paulius un vācu puika Mario. Mums ir atsevišķa viesistaba, kas nozīmē – jūs varat sākt plānot savus braucienus ciemos. Dzīvojamamajā istabā ir vanna, kurā var gulēt (šī ir pieviliāšanas frāze).
Arī apkārtne ir pavisam jauka, mazliet līdzinās Mežaparka vai Jūrmalas senajai koka apbūvei un ir kādu 5 minūšu attālumā no Uni.

Godam – ar gladiolu un vakariņām nosvinējām 1.septembri un tad arī ar to pašu gladiolu, bet mazliet šaurākā kompānijā arī skolas sākumu. Pat, ja liekas, ka nav nekā ar ko attaisīt vīnu, kuram plastmasa korķis, vienmēr kaut kas atrodas. Šoreiz lietussargs.

Pats galvenais – studijas, šobrīd pat ir drusku perifērijā. Pirmajā studiju periodā (līdz oktobrim) nepiedāvā man derīgus antro kursus, tāpēc jāmeklē kas cits. Šobrīd tā ir igauņu valoda. Nav tik viegli… Pasniedzējas zelta frāze 1.lekcijā: “Estonian is quite small language, only about 1 million speakers, if you want to communicate with them, then – stay.”

Esmu tikusi arī pie dejām. Domāju, ka nedejošu, bet… Kaut kā viss sanācis, ka tomēr dejošu. Šovakara mēģinājums bija jauks, tvēru kustību, jo no runātā sapratu kādu vienu tūkstošdaļu. Treniņstunda ir citāda nekā ierasts, vismaz šī bija. Polkas un palēcieni piezemētāki un “igauniskāki”, puišu kā parasti par maz, un kā jau studentu pulciņš, viņi katru mēģinājumu atzīmē ar kausu alus pēc tā. Deju partneri nemainās, man arī tika viens, jo viņa dāma dodas uz Vāciju.

Un vēl.

Tallinā ir mazāk puķu, bet, iespējams, vairāk kinoteātru kā visā Latvijā kopā.

Un es apņemos rakstīt biežāk.

Ne viss ir tā, kā biju iedomājusies – kopmītņu tumšā puse aizvien vairāk kaitina. Pirms braukšanas lepni teicu, ka dzīvošu kojās un būs labi, jo nav jau ilgi te jābūt, bet… Bolderāja nebija manā plānā, arī apsargi nē un vēl daži sīkumi, kas tiešām ir sīkumi, tomēr ļoti kaitinoši. Tas nozīmē – meklējam dzīvokli.

Pa vidu visām dzīvošanas pierašanām un iepazīšanās nedēļai universitātē mums bija daudz foršu lietu ar mazo Erasmus kompāniju.

Sāku lēnām pierakstīt visu, kur vērts aiziet, ko vērts redzēt un ko apēst.

Bildītēs bez manis ir citi Erasmus studenti un pēdējā bilde ir uni kafejnīca, kas ir ļoti mīlīga.

Tad nu tā, draugi mīļie…
Esmu Tallinā un būšu te līdz janvāra vidum.

Uz Tallinu var salīdzinoši ātri un lēti (no LVL 2,10 līdz LVL … ) aizbraukt ar autobusu. Vilciens gan izklausās romantiskāk, bet tas ir traki lēns Latvijas pusē un sanāk arī dārgāk. Braucu ar Ecolines autobusu un pēc mazliet vairāk kā 4 stundām biju galā.
Tallinas autoosta ir smieklīgi maza un apjucinoša. Taksisti reti zina, kur ir Marsi iela. Tā nav arī mazliet vecāka izdevuma kartēs, tāpēc pirmais apjukums radās ar taksistu, kurš apgalvoja, ka Igaunijā (nemaz nerunājot par Tallinu) nav tādas ielas. Lēnām saucot arī visādas citas ielas, kas ir tuvākajā apkārtnē, pārliecinājām taksistu. Jāatzīmē, ka kojas nav ļoti jaukā rajonā, bet nav arī gluži Maskačka. Varbūt mazliet kā Bolderājā, tikai bez jūras. Tā padrūmi un līdz centram kādas 15 min ar autobusu (tikai viens žēlīgs autobusa maršruts iet uz šo elles kaktu).

Melnā māja ar krāsainajiem logiem ir G4S kopmītes un to mēs labi zinājām pēc bildītēm, bet.., kur, pie velna, ir ieeja?!? Un kā ir jāuzvedas, kas jādara? Vienās durvīs veiksmīgi tiekam iekšā. Mazliet izskatās pēc policijas iecirkņa. Restes, metāla drurvis, čipatslēgas, formās tērpti vīrieši ar ieročiem pie sāniem un sienas rotātas ar ieroču attēliem un ložu nospiedumiem. Kāpēc? Jo G4S ir apsardzes kompānija un šīs, kā izrādās, ir apsargu kojas. Ilga procedūra kamēr dabūjam istabas atslēgas un parakstām visus papīrus. Laba cietuma cienīgi gaiteņi ar kamerām un krāsainas metāla durvis ar čipiem, sienas ir no Airblokiem (keramzīta bloki, tādi lieli “ķieģeļi”), nokrāsoti balti, mēbeles ir jaunas un arī virtiuves lietas jaunas – tādas ir jaunās “mājas”.

Istabas sadalītas pa divām kopā. Katrā 2 cilvēki, kas kopīgi saimnieko pa virtuvi un lieto kopīgu vannasistabu un tualeti. Nav jau ne vainas. Man jādala istaba ar Annu, meiteni no LU HZF krievu filologiem. Viss notiek ar gana lielu neitralitātes devu – tas ir labi. Blakus istabā ir Annika, vācu meitene, kas ir feināka par manu Annu. Dace, tā, kas kursa Dace, dzīvo istabā pāri gaitenim, bet pirmo nedēļu cītīgi gatavojām kopā ēst un tā… Bēdīgā lieta ir tā, ka internets ir tikai pie vada, nekāda WiFi.

Gaiteņu kameras, apsargu klātbūtni un “gādību” pārbaudījām pirmajā vakarā. Ar citiem Ersamus studentiem, kas dzīvo G4S, bijām sapulcējušies vienā istabā, vienkārši runājāmies, pat savādi, jo – ne alkohols, ne skaļa mūzika, bet ieradās ievērojamas miesasbūves, formās tērpti apsargi un aizrādīja par troksni un noteikumiem.

Viss tiek fiksēts. Izskatās, ka noteikumi te ir, lai tos ievērotu.

Pirmais vakars Tallinā sākās ar Vapiano restorānu. Itāļu ēdieni te ir ļoti cieņā. Un Vapiano ir vieta, kur ir vērts aiziet.

Arī vecpilsēta, protams, brīnišķīga, bet par to būs vēl daudz un dikti…